Labrīt, labdien, labvakar, uzredzēšanos.
Sen neesmu neko gravējis ripinieku akmens plāksnītē ar savu mazo kaltiņu, kurš joprojām lieto III pentiumu.
Šoreiz gribu pastaipīt savu gailīti un parādīt jums visiem to, ko es iemācījos sakarā ar fotogrāfēšanu.
Sāksim hronoloģiskā secībā.
2009. gada 15. maijs – Pēc pastaigas pa Limbažu filca fabrikas mēs (es, drinkits un Edžus) ejam pie ezera nolīdzināt zoles rezultātu. Sēžot soliņos, kas ir novietoti pie peldētavas, drinkits man prasa, kādēļ es netaisot HDR (High dynamic range) tipa bildes. Man iestājas tāds watafaks, jo nekad man nav patikušas abreviatūras. Pēc īsa apskaidrojuma, sapratu, ka esmu līdzīga tipa bildes redzējas un nospriedu, ka pats labprāt pamēģinātu.
2009. gada 16. maijs – Sāku meklēt informāciju par HDR definīciju un kā pie velna, lai es to suņa murgu uztaisu. Klejojot pa interneta plašumiem un ievācot informāciju forumos, secināju, ka liela daļa cilvēku izmanto HDR bilžu veidošanai programmu Photomatix Pro 3. Tā kā tā nav bezmaksas programma un ņemot vērā, ka es vēl neesmu maksājis par nevienu softu, atkal dodos uz somālijas krastiem lūgt pirātiem palīdzību. Un labi cilvēki būdami, viņi arī palīdzēja.
Un tad es radīju 3 pamatatēlus savam pirmajam HDR, jo šāds atēls sastāv no pārgaismotas bildes, puslīdz normālas bildes un aptumšotas bildes. Limbažu vecpilsētas ielas bildēt nevarēju, jo redz drinkits vēl nav atgādājis statīvu (es skumtu pēc viņa, it īpaši, kad man radās atkarība no HDR), tad nu nācās izmantot savu galda statīviņu un lodžiju. Piemontējām aparātam slēdzi, regulējam shuttera ātrumu un aidā.
Samontējam visu kopā, pieregulējam krāsas un wolā. Paraugā ir redzami izejas materiāli un gala produkts.

HDR