Alternatīvā enerģija

Par alternatīvo, sauktu arī par atjaunojamo, enerģiju tiek dēvēti enerģijas veidi, kas nav saistīti ar fosilo kurināmo. Tradicionāli alternatīvā enerģija tiek uzskatīta par neizsīkstošu, tādu, kuras ieguve un izmantošana nerada ekoloģiskus draudus. Biokurināmais, vējš, ūdens, saule un zemes siltums ir ekoloģiski tīri enerģijas veidi, kuru ražošana un pielietojums nerada kaitējumu apkārtējai videi vai dara to tikai nelielā apmērā, neizraisot siltumnīcas efektu, neradot skābos lietus utt..

Eiropas Savienības Atjaunojamās enerģijas direktīva nosaka vispārējo atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas politiku Eiropas Savienībā. Tā pieprasa visām Eiropas Savienības dalībvalstīm kopumā līdz 2020. gadam nodrošināt ar alternatīvajiem energoresursiem vismaz 20 % no Eiropas Savienības kopējām enerģijas vajadzībām. Šis uzstādījums jāpanāk, atsevišķām valstīm sasniedzot individuālos nacionālos mērķus atjaunojamās enerģijas jomā. Tāpat visām ES dalībniecēm līdz 2020. gadam jānodrošina vismaz 10% to transporta dzinējspēka ar atjaunojamiem energoresursiem. Sadarbības mehānismi palīdz ES valstīm strādāt vienoti, lai sasniegtu 2020. gadam uzstādītos apmērus atjaunojamo energoresursu izmantošanā.

Izveidojot Eiropas iekšējo enerģijas tirgu, tiek radītas lieliskas iespējas valstīm sadarboties, lai izmantotu šos alternatīvās enerģijas avotus un sasniegtu 2020. gada mērķus minētajā jomā. Šādi sadarbības mehānismi minēti Eiropas Savienības Atjaunojamās enerģijas direktīvā, un tie ir statiskie pārvedumi, kopprojekti un kopējās atbalsta shēmas. Interesanti ir pavērot, kā statiskajos pārvedumos atjaunojamās (alternatīvās) enerģijas daudzums tiek atskaitīts no vienas valsts atjaunojamās enerģijas ražošanas progresa un pievienots citai. Tā ir darbība ar skaitļiem uz papīra, un reāla enerģija netiek transportēta. Atļaujot šāda veida pārvedumus, šis sadarbības mehānisms nodrošina ES valstis ar papildus stimulu pārsniegt savus sasniedzamos apjomus, jo tās var saņemt atlīdzību par pārskaitīto enerģiju. Šis mehānisms atļauj arī valstīm ar mazāk efektīviem alternatīvās enerģijas avotiem panākt savus mērķus par zemākām izmaksām.

Patlaban Latvijā alternatīvā enerģija tiek ražota, izmantojot šķeldas vai salmu biomasas katlus, biomasas granulu vai malkas katlus un biomasas kamīnus; saules kolektoru sistēmas; siltuma sūkņus; vēja parkus un mājsaimniecībām piederošus vēja ģeneratorus; saules baterijas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

%d bloggers like this: