Kas ir ātrais kredīts/SMS kredīts?

Katru dienu mēs saskaramies ar dažādiem kredītu veidiem, piemēram, mājokļa kredītu, studenta kredītu, auto kredītu utt. Lai gan ātrie kredīti ir diezgan jauns ievedums kredītu nozarē, tomēr tie ir paspējuši kļūt ļoti, ļoti populāri. Tos dēvē dažādos vārdos, piemēram, “SMS kredīts”, “īstermiņa kredīts” utt. Apskatīsim, kā ātrie kredīti var darboties Jūsu labā. Šie kredīti ir bez ķīlas un parasti tiek piešķirti Jums līdz Jūsu 30 dienām, kad Jums ir jāatmaksā kredīts. Tātad šiem kredītiem ir īsākais izmantošanas termiņš visā kredītu tirgū.

Nauda, monētas, eiro

Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz ātro kredītu izmantošanu?

Bieži vien mēs sastopamies ar situāciju, kad mums ir ļoti nepieciešama papildus nauda, bet mēs jūtamies tā, it kā mūsu rokas būtu sasietas, jo mūsu alga vēl ir dažu dienu attālumā. Šādā scenārijā, mums ir jānoglabā / jāatliek mūsu plāns kaut ko iegādāties, lai segtu mūsu vajadzības. Šādos saspringtos apstākļos, šie kredīti būs ļoti noderīgi. Tātad Jums ir iespēja izmantot šo kredītu jebkādiem mērķiem. Kredīta summas pielietošanai nav nekādu ierobežojumu.

Vai man ir tiesības saņemt ātro kredītu?

Labākā lieta par šiem kredītiem ir tas, ka Jūs tos varat saņemt pat tad, ja Jums nav kustāmais vai nekustamais īpašums. Viss, kas Jums nepieciešams, lai iegūtu kredītu, ir konts kopā ar regulāriem ienākumiem un laba kredītvēsture kopā ar bankas kontu, kurā saņemsiet naudu no aizdevēja.

Ātrajiem kredītiem ir daudz priekšrocību, lai sniegtu Jums atvieglojumu finanšu krīzes laikā. Tas ir ļoti ātri, ātri un efektīvi, un ļauj Jums uzelpot saspringtās situācijās. Ātra naudas pieejamība ļauj cīnīties pret finanšu ārkārtas situāciju, kur risinājums ir neliela naudas summa uz neilgu laika termiņu.

  1. Sprite says:

    Piemēram, internetā atadru šādu anonīmu skaidrojumu:Vienkāršota tās shēma bija sekojoša. No 1922. līdz 1940.gadam bija tā, ka Latvijas pilsoņi izrakstīja vekseļus, Latvijas Banka tos uzskaitīja un apmainīja pret banknotēm (latiem). Banknotes tika apgrozītas ekonomikā, pilsoņi strādāja, atpelnīja savu parādu (vekseli), saņēma latus, par kuriem pēc tam Latvijas Bankā izpirka savus vekseļus. Latvijas Bankā bija Latvijas pilsoņu vekseļi. No 1992.gada līdz šodienai Latvijas Banka uzskaita ārzemju Centrālo banku vekseļus FRS (ASV Federālo Rezrevju Bankas) un ECB (Eiropas Centrālās Bankas) banknotes. Uz šo vekseļu pamata Latvijas Banka izlaiž nacionālās kredītbiļetes (Latvija Bankas banknotes latus). Pēc tam biļetes tiek apgrozītas ekonomikā, pilsoņi strādā, atpelnot svešu parādu (ārzemju banku vekseļus), saņem latus, bet pēc tam ar tiem no Latvijas Bankas izpērk svešus vekseļus (dolārus un eiro). Latvijas Banka par šiem dolāriem un eiro pērk ASV Valsts Kases vekseļus (US treasurt bill, Obligation debt). Ja ielūkojamies Latvijas Bankas aktīvos, tad ieraugām tajos ārzemju valstu vekseļus.Tā kā šis jautājums ir visas valsti izlaupījušās ekon. sistēmas stūrakmens, der saprast, ar ko būtiski atšķiras Latvijas pilsoņu vekseļi no ASV vekseļiem? 1) Pilsoņu vekseļi ir nodrošināti ar viņu īpašumu, savukārt ASV vekseļi nē. 1971. gadā ASV pilnībā atteicās no dolāra zelta nodrošinājuma. ASV Valsts Kases vekselis ir ar īpašumu nenodrošināts, tātad, par viltotu uzskatāms “vērtspapīrs”, kura uzskaiti veic ASV Federālās Rezervēšanas Sistēmas bankas. FRS maina ASV Valsts kases vekseļus pret savām parādu kvītīm Federal Reserve Note, kuras sauc par ASV dolāriem. ASV valdība savu vekseli var dzēst (izpirkt) tikai ar ASV dolāriem un tikai no viena avota – no budžeta ieņēmumiem. Budžeta ieņēmumus veido nodokļi. Lai dzēstu savu vekseli, nepieciešams savākt nodokļus visu to dolāru summas apjomā, kādu FRS iepludināja ekonomikā, realizējot (uzskaitot, mainot pret Federal Reserve Note jeb dolāriem) ASV valdības vekseli. Realitātē tas nekādi nav iespējams, jo parādi ir tikai daļa no visas naudas summas. Tālab arī ASV parāds neimtīgi pieaug. 2) Agrāk (1922.g -1940.g) procentus par latu lietošanu pilsoņi maksāja Latvijas Bankai. Šodien par latu lietošanu pilsoņi procentus maksā ārzemju Centrālajām Bankām.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

%d bloggers like this: